Datora fiziska tīrīšana

Lai dators kalpotu ilgi un nekļūtu par traucēkli darbā un izklaidē, ir nepieciešams ik pēc laika veikt datora fizisku apkopi.

Fiziska apkope nozīmē datora (stacionārā vai portatīvā) dzesēšanas sistēmu, ventilatoru iztīrīšanu no laika gaitā sarātajiem putekļiem, veikt ventilatoru saeļļošanu, kā arī nomainīt termopastu, kā rezultātā tiek iegūts ātrāks un klusāks dators.

Šajā lapā mēs iepazīstināsim Tevi ar fiziskas datora apkopes soļiem - šis ir detalizēts apraksts par to kā mēs agrāk veicām fiziskas datoru apkopes.

Putekļu iedarbība

Ar putekļiem pilns procesora dzesētājs

Putekļiem sakrājoties, piemēram, uz procesora dzesēšanas iekārtām (režģis), tiek ierobežota gaisa piekļuve un procesora dzesēšanai nepieciešama lielāka jauda, lai saglabātu optimālo temperatūru. Tas nozīmē, ka datora ventilators kļūst skaļāks, jo palielinās apgriezienu skaits. Tāpat ventilatoriem ir maksimālais griešanās ātrums, kuru sasniedzot procesori sāk samazināt jaudu, lai saglabātu sev funkcionēšanai vajadzīgo temperatūru un nenodegtu. Tas nozīmē, ka dators kļūst arī lēnāks.

Un putekļi krājas. Ja tas ir stacionārais dators, tad parasti tas tiek turēts uz grīdas vai tuvu grīdai un vietā, kur putekļiem patīk krāties. Dators tos vienkārši iesūc iekšā un dzesēšanas režģis tos vienkārši aizkavē, bet ar laiku šie putekļi veido tādu kārtu, kas jau sāk traucēt. Tas pats attiecas uz portatīvajiem datoriem. Ar portatīvajiem datoriem mums patīk strādāt gultā vai dīvānā. Ik pa laiciņam datoru noliekam uz segas. Tāpat arī dators tiek pārnēsāts somā, kuru vajadzētu šad tad patīrīt. Ja tā cītīgi ieskatās, tad tieši pēc datora pārnēsāšanas somā, dators starp ekrānu un klaviatūru paliek netīrāks, kas arī attiecas uz datora iekšpusi. Tātad - turam somas arī tīras!

Putekļains dzesētāja rāmis

Eksistē arī datoru komplektācijas, kurām nav šīs aizsargfunkcijas un pastāv iespēja, ka dators, sasniedzot maksimālo procesora temperatūru, pats izslēdzas. Tā ir normāla aizsargfunkcija pie pārkaršanas. Šādi Tu pazaudē savu iesākto darbu. Patiesībā, ja dators pats no sevis izslēdzas (nevis restartējas), tad tam visbiežāk ir iespējami 2 cēloņi: strāvas padeve vai pārkaršana. Šādi dators brīdina, ka ir sasniegta kritiskā temperatūra un kaut kas lietas labā ir jādara, citādi procesors agrāk vai vēlāk nodegs, kas nenovēršami noved pie jauna datora pirkšanas vai remonta, kas var izmaksāt dārgi (atkarīgs no datora veida un modeļa).

Tas pats attiecas uz citām komponentēm – mātesplatēm, videokartēm, cietajiem diskiem, ja šiem komponentiem ir atsevišķa aktīvā dzesēšana, kā arī barošanas blokiem. Barošanas blokā esošie putekļi var nosprostot ventilatoru, kas noved līdz barošanas bloka nodegšanai. Bet ar barošanas blokiem ir jābūt uzmanīgam!

Ja liekas, ka dators pirmajās darba minūtēs pēc ieslēgšanas strādā pieņemami, bet pēc neilga laika parādās problēmas, skatoties video un bildes, atverot programmas un klausoties mūziku, kā arī dators paliek ar vien skaļāks, tad var teikt, ka datoram ir nepieciešama fiziska apkope.

Ventilatoru eļļošanas nozīmīgums

Procesora dzesētājs pēc apkopes

Datoru ventilatori ar gaisa plūsmu atdzesē procesoru, daudzos gadījumos arī mātesplati, videokarti, cieto disku un korpusu kopumā. Lai vēl vairāk izvairītos no iepriekš minētajām problēmām, būtu jāparūpējas arī par visiem sistēmas ventilatoriem. Tie, pirmkārt, jāatīra no putekļu, spalvu un citu svešķermeņu klātbūtnes. Otrkārt, tie ir jāieeļļo. Tomēr katram ventilatoram ir sava uzbūve, līdz ar ko ir jāpievērš uzmanība tam, lai ventilators netiktu salauzts. Ne visus ventilatorus ir iespējams ieeļļot.

Liela nozīme ir arī izmantotajai eļļai un tās daudzumam. Pārlieku liels eļļas daudzums var tieši kaitēt jūsu datoram - putekļi nosēdīsies un koncentrēsies tajās vietās, kur būs lieki eļļas traipi. Ir eļļas, kuras var uzlabot ventilatoru darbību īstermiņā, bet krietni samazinot ventilatoru efektivitāti vēlāk. Nepareizas eļļas izmantošanas rezultātā var aizsērēt ventilatora mehānisms, līdz ar ko ventilatora dzīves ilgums un apgriezienu skaits samazinās, komponenta temperatūrai kāpjot. Nekādā gadījumā neizmantot organisko eļļu. Mājas apstākļos parastā saimniecības eļļa būs ļoti piemērota šādai darbībai.

Termopastas atjaunošana

Termopastas atjaunošana ir ļoti svarīgs elements datoru apkopju veikšanas procesā. Ja datoram fiziska apkope nav veikta vairāk par pusgadu, tad pastāv ļoti liela iespēja, ka termopasta starp procesoru un dzesētāju ir sakaltusi (tas attiecas arī uz citiem tāda veida komponentiem, piemēram portatīvajiem datoriem vienota dzesēšana var iet arī uz videokarti). Procesa laikā ir nepieciešams nomainīt veco termopastu ar jaunu. Jāņem vērā, ka termopastas jaunais slānis nedrīkst būt ne par lielu, ne par mazu. Termopastas nemainīšanas vai neprasmīgas nomaiņas gadījumā var tikt nodedzināts procesors un var tikt iegūts pretējs rezultāts no gaidītā.

Pirmkārt, ja tiek atdalīts procesors no dzesēšanas sistēmas, vienmēr jānoņem ir vecais termopastas slānis un jāuzklāj jauns.
Otrkārt, jāklāj vienmērīgi uz virsmas un tā, lai nav par daudz, jo termopasta tiks izspiesta starp komponenu un dzesēšanas sistēmu.

Temperatūra

Putekļu un nekorektas termopastas iedarbībā temperatūra datoriem var sasniegt maksimālo atļauto robežu, pie kuras dators izslēgsies, ja darbosies datora drošības mehānismi. Šādos gadījumos temperatūra var sasniegt pat 90-100° C. Tomēr viss ir atkārīgs no procesora un dzesēšanas sistēmām. Ir procesori, kuru maksimālā temperatūra ir aptuveni 75° C. Tas nozīmē, ka arī vidējā normālā pieļaujamā temperatūra, pie kuras nevajadzētu uztrauktiem par datora pārkaršanu, ir atšķirīga dažādiem datoriem (procesoriem). Datoru ieslēdzot, parasti temperatūrai ir jābūt zemai (25-45° C). Datoru lietojot, pēc kāda laika temperatūra kāps, sasniedzot 45-60° C, un šāda temperatūra vēl ir pieņemama, bet ja temperatūra ir augstāka, tad būtu jau jāsāk domāt par fizisku datora apkopi.

  • Ieteicams būtu zināt sava datora procesora maksimālo temperatūru (parasti 75 - 110° C);
  • Ja dators negaidīti izslēdzas - ļoti iespējams, ka maksimālā temperatūra ir sasniegta;
  • Ja dators pēc īsa brīža (15 min. līdz 1h) darba sāk darboties pārlieku skaļi - tas arī norāda, ka būtu nepieciešamība datoru fiziski apkopt.
  • Atceries: Ja Tava datora kāds no temperatūras rādītājiem ir 70° C un vairāk, tad ir pienācis laiks Tavu datoru fiziski apkopt!

Temperatūras Tu vari pārbaudīt, piemēram, ar HW Monitor bezmaksas programmu mājas lietošanai.

HW Monitor


  • Lejuplādē HW monitor bezmaksas versiju;
  • Instalē to uz sava datora;
  • Palaid programmu un skaties, kādas temperatūras uzrādās;
  • Ja kāda no temperatūrām ir ap 70° C, ir laiks apsvērt datoru fiziski tīrīt*;
  • Ja kāda no temperatūrām ir virs 80° C, ir pēdējais laiks savu datoru atnest uz fizisko apkopi!*

* Temperatūras ir aptuvenas; tās atšķiras dažādiem procesoriem.

Datora attīrīšana pa soļiem

  • 1. Nosaki procesora temperatūru
  • 2. Pārbaudi stacionāro datoru barošanas bloku - šai darbībai gan ir specializēta mērierīce.
  • 3. Izjauc datoru
  • 4. Iztīri visus putekļus
  • 5. Atjauno termopastu, ieeļo ventilatorus
  • 6. Saliec datoru tā, lai pārbaudītu, vai tas strādā. Tad saskrūvē līdz galam (Mērfija likums!)
  • 7. Nosaki procesora temperatūru
  • 8. Atkarībā no stāvokļa kādu redzēsi (putekļu daudzums), varēsi noteikt pēc cik ilga laika vēlams atkārtot fizisku datora tīrīšanu.

Bildes no datora fiziskas apkopes hronoloģiskā secībā